Skaties video vai zemāk lasi aprakstu un iepazīsti Japānu ar Finalmentes grupu vadītāja Gata Gailīša acīm.
Finalmente grupu vadītājam Gatim Gailītim Japāna sen vairs nav tikai vēl viens ceļojuma galamērķis. Viņš turp braucis darba darīšanās, apceļojis 33 no 47 Japānas prefektūrām un tagad ved ceļotājus ne tikai uz Tokiju, Kioto un Fudži, bet arī uz vietām, kurās reti iegriežas pat paši japāņi. Sarunājamies ar Gati par to, kāpēc Japānā gribas atgriezties, ar ko atšķiras Japāna un Dienvidkoreja un kāpēc labākais ceļojums reizēm sākas tur, kur beidzas tūristu maršruti.
Kā sākās tavs stāsts ar Japānu?
Uz Japānu sāku braukt jau ļoti sen – sākumā darba darīšanās. Pamazām šo valsti iemīlēju. Bet ko īsti nozīmē iemīlēt valsti? Man šķiet, ka vispirms tie ir cilvēki. Cilvēki rada vidi, valsti un visu, kas viņiem ir apkārt. Esmu bijis dažādās Eiropas valstīs un Amerikas kontinentā, taču Japānā ir kaut kas īpašs. Cilvēki tur ir uzbūvējuši tik ērtu un pārdomātu valsti, ka to ir grūti neiemīlēt.
Gandrīz visi, kas aizbrauc kopā ar mani, pēc tam saka, ka gribētu atgriezties. Ir cilvēki, kuri brauc otro reizi, un ir tādi, kuri uz Japānu dodas jau ceturto reizi.
Bet tavos maršrutos ir arī Dienvidkoreja. Cik līdzīgas ir abas valstis?
Koreja tomēr ir citāda. Ja cilvēks ir bijis Ķīnā un Japānā, varbūt sapratīs manu salīdzinājumu – Koreja savā ziņā ir kaut kur pa vidu. Kultūrā ir līdzības, arī cilvēkos tās var saskatīt, tomēr tās noteikti nav vienādas valstis.Tehnoloģiju ziņā Japāna un Dienvidkoreja savā starpā nemitīgi konkurē. Vienā brīdī priekšā ir viena, tad otra izceļas ar tehnoloģijām, arhitektūru vai citiem risinājumiem.
Tā kā Japānu jau labi pazinu, kādā brīdī nodomāju – kāpēc nepievienot arī Koreju? Aizbraucu tur vairākas reizes un sapratu, ka arī šī valsts mūsu ceļotājiem varētu ļoti patikt. Man šķiet, ka Āzija daudziem latviešiem joprojām ir kā neatklāta pērle jūras dibenā. Taču interese aug, un domāju, ka nākotnē uz šīm valstīm brauksim arvien vairāk.
Kas Japānā pārsteidz visvairāk?
Japāņi paši mēdz teikt: mēs esam uzbūvējuši ļoti komfortablu valsti paši sev. Un es viņiem pilnīgi piekrītu. Tur kultūra, sadzīve un tehnoloģijas ir integrētas vienā veselumā. Ierodoties cilvēks ļoti ātri sāk justies komfortabli. Sākumā dažas lietas var šķist neparastas, bet pēc tam pie tām pierodi. Atgriežoties Latvijā, jau rodas jautājums – kāpēc mēs nevarētu kaut ko izdarīt līdzīgi?
Interesanti, ka japāņi savukārt apbrīno Latviju. Mani japāņu draugi, atbraucot šeit, staigā pa mežu, lasa mellenes un brūklenes, makšķerē ezerā un saka: “Cik jums Latvijā ir skaisti! Mēs labprāt te dzīvotu.” Viņus uzrunā mūsu daba, miers un cilvēki. Japāņi man ir teikuši arī: “Latvieši ir līdzīgi mums – jūs esat klusi, strādīgi un pieklājīgi.” Varbūt tajā tiešām kaut kas ir.
Tu esi apceļojis ļoti lielu Japānas daļu …
Japānā ir 47 prefektūras, un esmu ceļojis pa 33 no tām. Tas nozīmē, ka esmu iepazinis aptuveni divas trešdaļas valsts. Turklāt nevis vienkārši izbraucis tām cauri, bet katrā vietā pavadījis laiku, skatījies, runājis ar cilvēkiem un mēģinājis saprast vietu. Mani japāņu draugi dažkārt smejas: “Gati, tu Japānu zini labāk par mums. Tu esi bijis vairāk vietās, nekā mēs jebkad būsim.”
Un tieši to es varu dot cilvēkiem, kuri brauc kopā ar mani – es stāstu par to, ko pats esmu redzējis un piedzīvojis.
Ar ko Finalmente ceļojumi uz Japānu atšķiras no klasiskā tūristu maršruta?
Es cilvēkiem mēdzu teikt: “Es jūs aizvedīšu tur, kur, iespējams, vēl neviens latvietis nav bijis.” Un dažreiz tās ir vietas, kurās reti nokļūst pat japāņi.
Man ir svarīgi, lai arī pašam katrs brauciens būtu interesants. Tāpēc katram nākamajam maršrutam cenšos pielikt apmēram 20% kaut kā jauna – vietu, kurā pats vēl neesmu bijis, citu ceļu vai jaunu pieredzi. Gadu gaitā sakrājas milzīgs informācijas apjoms: kur esmu bijis, ko redzējis, kuri maršruti strādā un kur ir vērts aizvest cilvēkus. No tā visa var izveidot to īpašo “rozīnīti”, lai ceļojuma dienas būtu patiešām piepildītas.
Vai tas nozīmē, ka izvairāties no Tokijas un citām lielpilsētām?
Pilnībā izvairīties nevar. Lidmašīnas nolaižas lielajās pilsētās, nevis mazos ciematos. Dažreiz ceļotāji man jautā: “Gati, kāpēc mēs esam lielpilsētā?” Atbilde ir vienkārša – tāpēc, ka lidmašīna te nolaižas un no šejienes mums ar metro, vilcienu vai autobusu jātiek tālāk. Protams, mēs redzam arī Tokiju un citas lielās pilsētas. Un pirmajā dienā parasti viens no būtiskākajiem jautājumiem ir – kur ir tuvākais suši restorāns? Taču es cenšos ceļojumu veidot tā, lai lielpilsētu būtu mazāk un vairāk būtu lauku, dabas un mazāk apdzīvotu reģionu. Tokijas, Kioto un Osakas apkārtne var būt ārkārtīgi pārpildīta. Bet vietās, kur braucam mēs, Japānas dabu var izbaudīt klusumā – ar putniem, sakuru ziedēšanu, zivīm upēs un kristāldzidru ūdeni.
Kurš ir tavs mīļākais laiks Japānā?
Man pašam visvairāk patīk pavasara brauciens – marta beigas un aprīļa sākums, kad zied sakuras. Tas, protams, ir ļoti populārs laiks, kad Japānā ierodas daudz tūristu. Taču mēs cenšamies no lielajām tūristu plūsmām turēties nostāk. Vasarā ir iespēja kāpt Fudži – daudziem tas ir īpašs mērķis. Vēl viena iespēja ir doties uz Ziemeļjapānu, kur vasarā nav tik karsts. Savukārt rudenī varam braukt uz Dienvidjapānu. Oktobra beigās un novembra sākumā tur vēl ir silts. Ceļojumā var apvienot Tokiju, Fudži apkārtni un pat Okinavu ar tās pludmalēm un Klusā okeāna dzidrajiem ūdeņiem.
Un kas gaidāms 2027. gadā?
Pavasarī būs brauciens sakuru ziedēšanas laikā, bet septembra sākumā plānota Dienvidkoreja. Savukārt 2027. gada rudenī gatavojam kaut ko patiešām īpašu – izpētes ceļojumu uz Dienvidjapānu. Dosimies uz kalnu reģioniem, kas nav populāri tūristu vidū un par kuriem dažkārt maz zina pat paši japāņi. Lielākā ceļojuma “rozīnīte” būs Jakušimas sala (Yakushima). Tā ir subtropiska, kalnaina un ļoti zaļa sala Japānas dienvidos, kas pazīstama ar saviem senajiem milzu kokiem. Tā ir vieta ar džungļiem, miglā un mākoņos tītiem kalniem un pavisam citu Japānas sajūtu. Kad par šo braucienu stāstu saviem japāņu draugiem, daži saka: “Gati, ņem mūs līdzi! Mēs paši tur nekad neesam bijuši un varbūt citādi arī nenokļūtu.” Tāpēc šo braucienu ar nepacietību gaidu arī es pats.
Japāna, kurā gribas atgriezties
Varbūt tieši tas vislabāk raksturo Japānu – ceļojums beidzas, bet sajūta nepazūd. Ir pagājuši gadi kopš dažiem mūsu braucieniem, bet vecajās WhatsApp grupās cilvēki joprojām reizēm ieraksta kādu ziņu, atsūta fotogrāfiju vai atceras piedzīvoto. “Cik skaistas bija tās divas nedēļas Japānā. Vajadzētu kādreiz aizbraukt vēlreiz.” Un ļoti bieži tas “kādreiz” tiešām pārvēršas nākamajā ceļojumā.
Pievienojies kādam no nākamajiem Gata vadītajiem ceļojumiem! Pavasarī, kad zied sakuras: Japāna Sakuru ziedēšanas laikā! Vai rudenī uz Koreju: Koreja – tempļi, takas un virsotnes.
